Kā sagaidīt JG kopā ar Rīgu
2005/12/31 aTis Verdenhofs RīgaMērķis samērā iespaidīgs un pat no pirmā acu uzmetiena šķiet nereāls, bet tāds tas ir un radās patiesībā tikai procesā, sākumā pat par to nepiedomājot. Uz gada beigām lielākam vairumam ļaužu nāk prātā doma – ar ko lai sagaida kopā jauno gadu un kur, loģiski, ka gribas sagaidīt to ar tuviem cilvēkiem jaukā vietā un jautrā prātā, kas ne vienmēr ir saistīts ar dažādu dziru pagaršošanu. Bet kāpēc gan nevarētu sagaidīt jauno gadu kopā ar Rīgu? Pirmais jautājums laikam būs – kā tas ir iespējams un priekš kam?
Par to vai tas ir iespējams nedaudz vēlāk, bet tagad nedaudz par to „priekš kam”. A kāpēc gan ne? :) Tā kā liela daļas Latvijas iedzīvotāju ir koncentrēta tieši mūsu galvaspilsētā, tad tas būtu pat mīļi sagaidīt JG kopā ar pilsētu, kurā tu dzīvo, esi dzimis vai pat visu mūžu nodzīvojis. Bet vai ir daudz tādu, kas ir gatavi svinēt šos svētkus, kas notiek vienreiz gadā kopā ar savu pilsētu, saviem līdzpilsoņiem, saviem kaimiņiem!? Daļa Enkura biedri šoreiz tā izdarīja un jāatzīst, ka sajūtas bija tiešām interesantas. Fanātiskā uguņošana, par kuru atceras vienreiz gadā vai vēl kādu reizi kādos nozīmīgos svētkos, šajā gadu mijā ir uz viļņa – šauj visi, kam nav slinkums un šauj visu ko nav žēl. Kā tika nospriests procesā, tad, ja pie mums būtu kāda neliela aziātu komūna Rīgā, tad iespējams, ka viņi noziedotu pat vienu biedru un uzlaistu gaisā kā svēto pūķi un tas viņam būtu liels gods.
Bet mērķis tika sasniegts un JG tika sagaidīts kopā ar Rīgu. Minūtes desmit pirms šī visu gaidītā notikuma 5 enkura biedri izkāpa no mašīnas Jūrmalas šosejas sākumā un devās pie RĪGAS – šajā gadījumā lielajiem baltajiem burtiem RĪGA, kur arī tika sagaidīts JG ar šampi [alkoholisko un bezalkoholisko].
Citas ziņas
Par to vai tas ir iespējams nedaudz vēlāk, bet tagad nedaudz par to „priekš kam”. A kāpēc gan ne? :) Tā kā liela daļas Latvijas iedzīvotāju ir koncentrēta tieši mūsu galvaspilsētā, tad tas būtu pat mīļi sagaidīt JG kopā ar pilsētu, kurā tu dzīvo, esi dzimis vai pat visu mūžu nodzīvojis. Bet vai ir daudz tādu, kas ir gatavi svinēt šos svētkus, kas notiek vienreiz gadā kopā ar savu pilsētu, saviem līdzpilsoņiem, saviem kaimiņiem!? Daļa Enkura biedri šoreiz tā izdarīja un jāatzīst, ka sajūtas bija tiešām interesantas. Fanātiskā uguņošana, par kuru atceras vienreiz gadā vai vēl kādu reizi kādos nozīmīgos svētkos, šajā gadu mijā ir uz viļņa – šauj visi, kam nav slinkums un šauj visu ko nav žēl. Kā tika nospriests procesā, tad, ja pie mums būtu kāda neliela aziātu komūna Rīgā, tad iespējams, ka viņi noziedotu pat vienu biedru un uzlaistu gaisā kā svēto pūķi un tas viņam būtu liels gods.
Bet mērķis tika sasniegts un JG tika sagaidīts kopā ar Rīgu. Minūtes desmit pirms šī visu gaidītā notikuma 5 enkura biedri izkāpa no mašīnas Jūrmalas šosejas sākumā un devās pie RĪGAS – šajā gadījumā lielajiem baltajiem burtiem RĪGA, kur arī tika sagaidīts JG ar šampi [alkoholisko un bezalkoholisko].