Entuziasts no Ārprāta nakts
2007/10/29Raksts no Latvijas Avīzes
Atklātais jūras kauju čempionāts, Sociālais eksperiments, Ekspedīcija… Rīdzinieks Edijs Šmits (27) prot pārsteigt savus draugus un paziņas, organizējot interesantus tematiskos pasākumus.
Latvijas aktīvās atpūtas un piedzīvojumu meklētāju aprindās viņš vairāk pazīstams kā aktīvu brīvā laika pavadīšanas pasākumu "Ārprāta nakts" un "Pastnieks meklē vēstuli…" organizators. Šobrīd puisis aktīvi gatavojas nakts orientēšanās sacensību "Ārprāta nakts" desmitajam jubilejas pasākumam, kas šogad notiks 2. novembrī Olaines mežos.
Ar orientēšanās sportu Edijs sācis nodarboties jau 2. klasē. Bet "Ārprāta nakts" pasākuma ideja dzimusi nejauši. Proti, mācoties vidusskolā, viņš trenerim palīdzējis organizēt Latvijā lielāko orientēšanās seriālu "Magnēts": "Tolaik, 90. gadu beigās, Latvijā panīka daudzi sporta veidi, ieskaitot nakts orientēšanās sacensības. Reiz viena no Latvijas vadošajām orientieristēm ieminējās, ka vajadzētu uztaisīt nakts pasākumu, kurā cilvēki varētu gan pasportot, gan arī labi atpūsties. Biju jauns un azartisks, tāpēc nodomāju – kāpēc gan ne?"
Pirmie divi "Ārprāta nakts" pasākumi notika skolēnu rudens nometnēs. Bērniem skriešana naktī bija liels piedzīvojums. "Kopumā pirmajā pasākumā piedalījās aptuveni 30 cilvēki. Domāju, būtu bijis vairāk. Taču laika vecis mums nebija labvēlīgs – lietus gāza kā ar spaiņiem... Toties laika apstākļu dēļ radās arī pasākuma nosaukums," atceras azartiskais puisis.
Gadiem ejot, "Ārprāta nakts" guva aizvien lielāku atsaucību, jo par uzvaru dalībniekiem pienākas vien gandarījums, jo šis nav sporta, bet atpūtas pasākums ar sporta elementiem: "Mērķis ir piedāvāt dalībniekiem saturīgu atpūtu. Tāpēc visi "Ārprāta nakts" dalībnieki pēc finiša piedalās simboliskā loterijā. Tādējādi izredzes iegūt balvas nav atkarīgas no sportiskās veiksmes."
Misija galā...
Tradīcijas? Arī tādas šim pasākumam ir. Piemēram, katru gadu dalībniekus cienā ar karstu tēju un tikko ceptām vafelēm. Interesanti, ka šis pasākums dalībniekiem asociējas tieši ar vafelēm, nevis maldīšanos mežā nakts melnumā. Taču, lai dabūtu vafeles, viņiem jāizpilda tematiskā anketa ar nenopietniem, pat absurdiem jautājumiem.
Dalībnieku skaita ziņā rekords sasniegts pasākuma septītajā gadā, kad, bruņojušies ar lukturiem, kompasiem, kartēm un labu garastāvokli, mežā kontrolpunktu meklējumos devušies vairāk nekā 80 cilvēku. Tiesa, vēl pirms pāris gadiem "Ārprāta nakts" pulcēja vairāk dalībnieku nekā Latvijas nakts orientēšanās čempionāts, tagad, neskatoties uz to, ka pasākumā piedalās ne tikai profesionāli orientieristi, bet arī iesācēji un vienkārši entuziasti, ir otrādi. Iemesls – šobrīd vienlaikus notiek daudz un dažādi pasākumi.
Šogad notiks gan sacensību jubilejas, gan, iespējams, arī viens no beidzamajiem pasākumiem. "Jūtos savu misiju izpildījis," atzīst Edijs. "Tā kā katru gadu pasākuma devīze ir cita, kļūst aizvien grūtāk saņemties, izdomāt un īstenot idejas, kaut arī nu jau vairākus gadus šo pasākumu neorganizēju viens – man palīdz draugi, ar kuriem esam izveidojuši draudzīgā entuziastu apvienību "Enkurs". Taču ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā ar draugiem izdomāsim kādu citu netradicionālo sacensību veidu un arī nopietnāk pievērsīsimies "Pastnieks meklē vēstuli..." organizēšanai, kas ir mūsu kopīga ideja."
Brīvdomātāji bez birokrātijas
Draugu apvienība "Enkurs" izveidota 2004. gada pavasarī, kad jaunieši, kuri ilgu laiku bija komunicējuši interneta vidē, sanāca kopā un nolēma nodibināt ko līdzīgu nevalstiskajai organizācijai, kas pulcētu domubiedrus ar līdzīgām interesēm. Taču līdz dokumentu kārtošanai viņi netika: "Secinājām, ka mūsu mazā brīvdomātāju republika var pastāvēt arī bez birokrātijas."
Vairākus gadus jaunieši aktīvi piedalījās citu domubiedru kompāniju rīkotos pasākumos, līdz saprata, ka var un grib noorganizēt kādu interesantu pasākumu arī citiem. Tā radās "Pastnieks meklē vēstuli...", kura galvenais mērķis ir labi pavadīt laiku, iepazīt Rīgu, atpūsties un priecāties. Sacensībās dalībniekiem jāizpilda dažādi uzdevumi, lai saņemtu norādes par to, kur atrodas nākamais kontrolpunkts. Lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B, drīkst izmantot tikai sabiedrisko transportu. Turklāt visi uzdevumi komandai jāpilda pilnā sastāvā. Laika ekonomijas nolūkā komandas nedrīkst sadalīties. Uzvar, protams, komanda, kas ne vien pirmā atšifrē lielo uzdevumu un finiša vietu, bet arī finišē pirmā.
Pagājušā gada eksperimentālajā pasākumā pieteicās piecas komandas, kas ne vien ar interesi veica visus uzdevumus, bet arī pieprasīja turpinājumu. Šogad pasākumā piedalījās jau 11 komandas, kopā 40 cilvēki, kas plaši nereklamētam pasākumam nav maz.
Rīga par pasākuma norises vietu izvēlēta, jo tā ir visu "Enkura" biedru dzimtā pilsēta, kurā, kā izrādās, ir daudz interesantu lietu un vietu, ko redzēt: "Gribējās arī dažādību, jo visas sacensības, kurās esam piedalījušies līdz šim, izņemot ikgadējās sacensības "Vai pazīsti Rīgu?", notiek ārpus galvaspilsētas – galvenokārt mežos. Piemēram, Skrīveru pagasta organizētās orientēšanās sacensības "Zaļā zeme" ir aptuveni 30 km garš maratons pa mežiem, kartupeļu laukiem, brikšņiem, dīķiem u. tml."
Izklaide, kas pārsteidz citus
Šogad Edijs ar draugiem organizēja vēl vienu visnotaļ interesantu pasākumu – akciju "Flešmobs", kas bija vērsta pret ikdienas steigu un rutīnu. Proti, 1. aprīlī Doma laukumā vairāki savā starpā pazīstami un nepazīstami cilvēki (informāciju par pasākumu izplatīja lokālos, plašai publikai nezināmos portālos, elektroniski, kā arī mutiski) precīzi plkst. 18.15 atvēra un sāka lasīt avīzes, bet plkst. 18.18 aizvēra un izklīda. Šādas akcijas pasaulē notiek regulāri. Piemēram, saulainā dienā pēkšņi milzīgs cilvēku pūlis atver lietussargus vai kādā publiskā vietā sāk dzert kafiju no sarkanām krūzītēm u. tml.
"Kaut arī mūsu rīkotās "Flešmoba" akcijas dalībnieku skaits šogad nebija liels – ap 15, pieļauju, ka saorganizēsimies vēl kādam līdzīgam pasākumam. Teiksim, varētu sarīkot masveida spilvenu kauju vai roku mazgāšanu pilsētas kanālā…" spriež Edijs.
Jautāts, vai un kā atmaksājas "Ārprāta nakts" un līdzīgu pasākumu organizēšana, Edijs atzīst, ka neorganizē tos ar nolūku gūt peļņu – dalības maksa parasti esot tik simboliska, ka ar to dažkārt pat nevar nosegt organizēšanas izdevumus.
"Visi šie pasākumi ir sava veida eksperiments, kas prasa gan idejas, gan laiku. Taču mana alga šajā gadījumā ir gandarījums par to, ka citi šīs pūles novērtē. Ne vienmēr visu izšķir nauda..." spriež puisis, kurš savulaik Latvijas Universitātē studējis vadības zinības. Tiesa, studijas Edijs nepabeidza, jo saprata, ka ekonomika nav viņa dzīves aicinājums.
"Pēc četriem augstskolas solā pavadītiem gadiem sapratu, ka ekonomika jāstudē tiem, kuriem tā ļoti patīk, vai arī tiem, kuriem ir savs bizness un kuri sasnieguši 30 gadu slieksni. Pretējā gadījumā nav vērts, jo teorijai bez prakses nav vērtības!" uzskata Edijs, piebilstot, ka viņš šobrīd daudz labprātāk apgūst dzīves skolas gudrības.
Atklātais jūras kauju čempionāts, Sociālais eksperiments, Ekspedīcija… Rīdzinieks Edijs Šmits (27) prot pārsteigt savus draugus un paziņas, organizējot interesantus tematiskos pasākumus.
Latvijas aktīvās atpūtas un piedzīvojumu meklētāju aprindās viņš vairāk pazīstams kā aktīvu brīvā laika pavadīšanas pasākumu "Ārprāta nakts" un "Pastnieks meklē vēstuli…" organizators. Šobrīd puisis aktīvi gatavojas nakts orientēšanās sacensību "Ārprāta nakts" desmitajam jubilejas pasākumam, kas šogad notiks 2. novembrī Olaines mežos.
Ar orientēšanās sportu Edijs sācis nodarboties jau 2. klasē. Bet "Ārprāta nakts" pasākuma ideja dzimusi nejauši. Proti, mācoties vidusskolā, viņš trenerim palīdzējis organizēt Latvijā lielāko orientēšanās seriālu "Magnēts": "Tolaik, 90. gadu beigās, Latvijā panīka daudzi sporta veidi, ieskaitot nakts orientēšanās sacensības. Reiz viena no Latvijas vadošajām orientieristēm ieminējās, ka vajadzētu uztaisīt nakts pasākumu, kurā cilvēki varētu gan pasportot, gan arī labi atpūsties. Biju jauns un azartisks, tāpēc nodomāju – kāpēc gan ne?"
Pirmie divi "Ārprāta nakts" pasākumi notika skolēnu rudens nometnēs. Bērniem skriešana naktī bija liels piedzīvojums. "Kopumā pirmajā pasākumā piedalījās aptuveni 30 cilvēki. Domāju, būtu bijis vairāk. Taču laika vecis mums nebija labvēlīgs – lietus gāza kā ar spaiņiem... Toties laika apstākļu dēļ radās arī pasākuma nosaukums," atceras azartiskais puisis.
Gadiem ejot, "Ārprāta nakts" guva aizvien lielāku atsaucību, jo par uzvaru dalībniekiem pienākas vien gandarījums, jo šis nav sporta, bet atpūtas pasākums ar sporta elementiem: "Mērķis ir piedāvāt dalībniekiem saturīgu atpūtu. Tāpēc visi "Ārprāta nakts" dalībnieki pēc finiša piedalās simboliskā loterijā. Tādējādi izredzes iegūt balvas nav atkarīgas no sportiskās veiksmes."
Misija galā...
Tradīcijas? Arī tādas šim pasākumam ir. Piemēram, katru gadu dalībniekus cienā ar karstu tēju un tikko ceptām vafelēm. Interesanti, ka šis pasākums dalībniekiem asociējas tieši ar vafelēm, nevis maldīšanos mežā nakts melnumā. Taču, lai dabūtu vafeles, viņiem jāizpilda tematiskā anketa ar nenopietniem, pat absurdiem jautājumiem.
Dalībnieku skaita ziņā rekords sasniegts pasākuma septītajā gadā, kad, bruņojušies ar lukturiem, kompasiem, kartēm un labu garastāvokli, mežā kontrolpunktu meklējumos devušies vairāk nekā 80 cilvēku. Tiesa, vēl pirms pāris gadiem "Ārprāta nakts" pulcēja vairāk dalībnieku nekā Latvijas nakts orientēšanās čempionāts, tagad, neskatoties uz to, ka pasākumā piedalās ne tikai profesionāli orientieristi, bet arī iesācēji un vienkārši entuziasti, ir otrādi. Iemesls – šobrīd vienlaikus notiek daudz un dažādi pasākumi.
Šogad notiks gan sacensību jubilejas, gan, iespējams, arī viens no beidzamajiem pasākumiem. "Jūtos savu misiju izpildījis," atzīst Edijs. "Tā kā katru gadu pasākuma devīze ir cita, kļūst aizvien grūtāk saņemties, izdomāt un īstenot idejas, kaut arī nu jau vairākus gadus šo pasākumu neorganizēju viens – man palīdz draugi, ar kuriem esam izveidojuši draudzīgā entuziastu apvienību "Enkurs". Taču ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā ar draugiem izdomāsim kādu citu netradicionālo sacensību veidu un arī nopietnāk pievērsīsimies "Pastnieks meklē vēstuli..." organizēšanai, kas ir mūsu kopīga ideja."
Brīvdomātāji bez birokrātijas
Draugu apvienība "Enkurs" izveidota 2004. gada pavasarī, kad jaunieši, kuri ilgu laiku bija komunicējuši interneta vidē, sanāca kopā un nolēma nodibināt ko līdzīgu nevalstiskajai organizācijai, kas pulcētu domubiedrus ar līdzīgām interesēm. Taču līdz dokumentu kārtošanai viņi netika: "Secinājām, ka mūsu mazā brīvdomātāju republika var pastāvēt arī bez birokrātijas."
Vairākus gadus jaunieši aktīvi piedalījās citu domubiedru kompāniju rīkotos pasākumos, līdz saprata, ka var un grib noorganizēt kādu interesantu pasākumu arī citiem. Tā radās "Pastnieks meklē vēstuli...", kura galvenais mērķis ir labi pavadīt laiku, iepazīt Rīgu, atpūsties un priecāties. Sacensībās dalībniekiem jāizpilda dažādi uzdevumi, lai saņemtu norādes par to, kur atrodas nākamais kontrolpunkts. Lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B, drīkst izmantot tikai sabiedrisko transportu. Turklāt visi uzdevumi komandai jāpilda pilnā sastāvā. Laika ekonomijas nolūkā komandas nedrīkst sadalīties. Uzvar, protams, komanda, kas ne vien pirmā atšifrē lielo uzdevumu un finiša vietu, bet arī finišē pirmā.
Pagājušā gada eksperimentālajā pasākumā pieteicās piecas komandas, kas ne vien ar interesi veica visus uzdevumus, bet arī pieprasīja turpinājumu. Šogad pasākumā piedalījās jau 11 komandas, kopā 40 cilvēki, kas plaši nereklamētam pasākumam nav maz.
Rīga par pasākuma norises vietu izvēlēta, jo tā ir visu "Enkura" biedru dzimtā pilsēta, kurā, kā izrādās, ir daudz interesantu lietu un vietu, ko redzēt: "Gribējās arī dažādību, jo visas sacensības, kurās esam piedalījušies līdz šim, izņemot ikgadējās sacensības "Vai pazīsti Rīgu?", notiek ārpus galvaspilsētas – galvenokārt mežos. Piemēram, Skrīveru pagasta organizētās orientēšanās sacensības "Zaļā zeme" ir aptuveni 30 km garš maratons pa mežiem, kartupeļu laukiem, brikšņiem, dīķiem u. tml."
Izklaide, kas pārsteidz citus
Šogad Edijs ar draugiem organizēja vēl vienu visnotaļ interesantu pasākumu – akciju "Flešmobs", kas bija vērsta pret ikdienas steigu un rutīnu. Proti, 1. aprīlī Doma laukumā vairāki savā starpā pazīstami un nepazīstami cilvēki (informāciju par pasākumu izplatīja lokālos, plašai publikai nezināmos portālos, elektroniski, kā arī mutiski) precīzi plkst. 18.15 atvēra un sāka lasīt avīzes, bet plkst. 18.18 aizvēra un izklīda. Šādas akcijas pasaulē notiek regulāri. Piemēram, saulainā dienā pēkšņi milzīgs cilvēku pūlis atver lietussargus vai kādā publiskā vietā sāk dzert kafiju no sarkanām krūzītēm u. tml.
"Kaut arī mūsu rīkotās "Flešmoba" akcijas dalībnieku skaits šogad nebija liels – ap 15, pieļauju, ka saorganizēsimies vēl kādam līdzīgam pasākumam. Teiksim, varētu sarīkot masveida spilvenu kauju vai roku mazgāšanu pilsētas kanālā…" spriež Edijs.
Jautāts, vai un kā atmaksājas "Ārprāta nakts" un līdzīgu pasākumu organizēšana, Edijs atzīst, ka neorganizē tos ar nolūku gūt peļņu – dalības maksa parasti esot tik simboliska, ka ar to dažkārt pat nevar nosegt organizēšanas izdevumus.
"Visi šie pasākumi ir sava veida eksperiments, kas prasa gan idejas, gan laiku. Taču mana alga šajā gadījumā ir gandarījums par to, ka citi šīs pūles novērtē. Ne vienmēr visu izšķir nauda..." spriež puisis, kurš savulaik Latvijas Universitātē studējis vadības zinības. Tiesa, studijas Edijs nepabeidza, jo saprata, ka ekonomika nav viņa dzīves aicinājums.
"Pēc četriem augstskolas solā pavadītiem gadiem sapratu, ka ekonomika jāstudē tiem, kuriem tā ļoti patīk, vai arī tiem, kuriem ir savs bizness un kuri sasnieguši 30 gadu slieksni. Pretējā gadījumā nav vērts, jo teorijai bez prakses nav vērtības!" uzskata Edijs, piebilstot, ka viņš šobrīd daudz labprātāk apgūst dzīves skolas gudrības.
