Draudzīgā entuziastu apvienība Enkurs

Lietotājvārds: Parole:

Info no twittera

Stāsts iz dzīves

Kā es roku lauzu Nr.3 (pirmos divus izlaidīšu)

... un tad seko spēcīgs sitiens pa „nav svarīgi kurieni”. Paskatos uz savu sāpošo roku, galvā nomēru sāpju pakāpi... jupistevirāvis, es tak zinu šos simptomus – atkal kaut ko esmu sev salauzis, tas nu ir skaidrs. Ir vēls, ir dzerts, nekur negribu braukt, rīt uz darbu... njā, sanāk man pilnīgi nelaikā un nevietā nodarīt savam trauslajam korpusam smagus miesas bojājumus. Nekas, jāiet vien mājās, rīt gan jau kaut ko izgudrošu, kā nekā darbs nav īpaši tālu no traumām.

Rīts. Sāp, maita. Uzpampusi. Ehh, atkal tam sekos vismaz 2 nedēļas ģipsis, rentgeni, ķirurgi, slimības lapa A un B... ai, pietiks par to domāt, tāpat no tā neizbēgt. Darbs, visi uz mani lūr tā itkā kaut kas traks būtu noticis. Darba meitenes i dzirdēt negrib, ka uz traumām braukšu pusdienlaikā, tā itkā pa tām pāris stundām man roka nopūs. Nu labi, strādāt tāpat negribas.

Traumas.
„Labrīt, es salauzu roku, ieģipsējiet lūdzu”
„Kā Jūs zinat, ka esat kaut ko salauzis?”
„Zinu...”
„Kā guvāt traumu?”
„Iesitu pa „nav svarīgi kurieni””
Nemaz neizbrīnijos, ka visi apkārt sāk ķiķināt.
Un te nu nāk viņš, mans glābējdakteris. Būtu iznājis, cik viņš labs, pirms tam būtu viņam tēju ar ciankāliju uzdāvinājis. Jauks cilvēks.
Pāris rentgeni, gaidīšana, secinājums, ka ir pilnībā pārlauzts plaukstas V kauls (mazā pirkstiņa turpinājums), dislokācija un mans neviltotais prieks par vakar paveikto. Sekoju dakterītim uz kabinetu, pasniedzu roku, gaidu savu ģipsi. Bet tad dakterītis man nez kāpēc liek turēt pirkstus „peace” stilā. Nē nu ok, nav jau grūti. Pēc pavisam neilgas instrukcijas, ka pirksti tā jātur visu laiku un ka mazliet sāpēs, seko pats labākais visā šajā pasākumā – kaula taisnošana. Ā.. aizmirsu pateikt, ka dakteris neiedeva man pretsāpju poti, jo no manis nes pēc alkohola, tātad uz mani pote neiedarbosies.
Nemaz nezināju, ka tik vienkārši ir sasniegt zvaigznes. Kādus tikai zvaigznājus es nesaskatījos, tas viss beidzās, kad jutu, ka no sāpēm tūlīt atslēgšos... Nu nekas nekas, Ģirt, vēl tikai vienu reizīti. Atkal??? No domas vien jau eju transā. Atkal gan... atkal zvaigznāji, interesants samaņas stāvoklis un stulbs daktera jautājums: „vai tad tiešām tik ļoti sāp?” Nu kā tad nesāpēs, ja tu man tagad ļoti lēnām lauz roku, vakar es to izdarīju mazāk kā sekundē, bet tu, dakterīt, to dari vairākas minūtes no vietas.
Viss, ģipsis ir iegūts, mokas garām, drīz varēšu iet un trīcošām rokām uzpīpēt. Tikai jānoformē trauma un būšu brīvs.
„Nu, kā jūties, Ģirt?”
„Sāp, protams”
„Hmm, nu varbūt panāc šurp, ģipsi tev pārsiesim”
„Nu, ok. Ko vajag to vajag”
Jau kabinetā, pēc ģipša noņemšanas:
„Tagad, saliec tos divus pirkstiņus, tā, kā tev karatē mācīja”
Opā. Gandrīz paģību. Viņš atkal darīs TO!!! Lieki teikt, ka šoreiz tas viss likās n-tās reizes sāpīgāk un tizlāk... nekad dzīvē nebiju izbaudījis tādas sāpes un lieki teikt, ka pēc nu jau otrā ģipša uzlikšanas, uz daktera jautājumu „kā jūties?” es atbildēju „labi”, kaut arī nu jau sāpes bija stipri lielākas nekā ar pirmo ģipsi.
Viss. Ātri atvados, savācu diagnozi, izvelku cigareti un trīcošu ķermeni, sāpošu galvu skrienu prom no šīs drausmīgā traumu labošanas konveijera. Nekad, nekad vairs neko negribu lauzt.

HT.lv futbols

Futbols vieglā reibumā, bet zato ar kāāāāāāādu attieksmi, tb ar domu, ka mums viss tāpatās pohuj. 

Nu tad derētu novākt POHA komandu, zinu, ka Kārlis neatteiksies un zinu, ka es pats neatteikšos, zinu, ka mūsu komandai vajag komandas sapulces jo biežāk, jo labāk, zinu, ka mums būs attieksme, zinu, ka ieguvēji būsim vienīgi mēs paši, nezinu vien kas vēl gribētu spēlēt POHA komandā. Pieteikties šeit, vai uz meilu vai da pohuj kur, atsūtiet pasta balodi, cerībā, ka Kārlis viņu nesabrauks. 


Virsalkāns ir runājis.


P.S.
Džahnu ir gejs un, starp citu, augumā par mani mazāks!!! Kas manā dzīves uztverē spēlē ļoti lielu lomu, jo visi takš zin, kas notiek ar visiem, kas ir mazāki par mani.

Rallijs Kollis 2005 "Malduguns"

Naktī no 30. septembra uz 1. oktobri Enkura biedri piedalījās RK`2005 afterparty ar nosaukumu "Malduguns". Enkurs bija pārstāvēts ar 3 ekipāžām. Ceturto vietu ieguva "Enkura Brigāde" (Kārlis, Edijs, Ģirts un Gints), devīto "Enkura Citrons" (Pēteris, Kaspars, Uldis, Kristīne un Dace) un piecpadsmito "Enkurs II" (Edgars un Kristīne).

Meklēju balerīnu nopietnos nolūkos

Dmitrijs Šostakovičs

"Gaišais Strauts"
Dzīve kolhozā. Komisks balets 2 cēlienos

Darbības vieta un laiks:
Ziemeļkaukāzs, Kubaņa, kolhozs "Gaišais strauts"
20. gadsimta 30,gadu pirmā puse

Galvenajās lomās:
ZINA - Viktorija Jansone
PJOTRS - Pāvels Vasiļčenko
BALERīNA - Elza Leimane
BALETDEJOTĀJS - Sergejs Neikšins
Plus veel Atpūtnieki, Akordeonists, Slaucēja, Traktorists, Kalnietis un Kubaņietis u.c.

Ir piekdienas rīts, zvans no vienas meitenes, kura saka man tev ir neatvairāms piedāvājums (galvā rodas intriga) "Vai negribi iet uz baletu?" protams kā jau daudziem no jums tas liekas kaut kāds kosmoss. Pēc īsa brīža hihināšanas un apstulbuma es izlēmu piekrist. Eksperiments ir sācies!!! Pirmais jau kas ienāca prātā: ka ir jāsaģērbjas glauni jo pidžammā jau uz baletu iet nevar. Par laimi mājās uzvalks un tupeles bija :)
Sestdiena vēl 3h pirms sākuma es viesojos pie biedriem (Sadams,Procis,Labvēlis) vēl itkā iekšēji mierīgs bet jau palēnām skudriņas skraidīt sāka. 1,5h pirms sākuma ierodos majās un saprotu ka man sevi vajag sakopt + paēst jo citādi ja ne Baleta laikā tad vismaz pēc viņa būs hana. 1h pirms sākuma jau daudz kas ir padarīts, bet tāpat jūtu ka laiks spiež un jāustās vēl ātrāk... 30 min pirms sākuma esmu jau izgājis ķeru transportu un braucu - ārēji esmu mierīgs, iekšēji degu. 10 min. līdz sākumam esmu pie operas satieku pavadoni ejam iekšā, par cik pirmo reizi uz nopietnu pasākumu tādā mājā, galvā risinās apjukums. Pēc brīža jau tiek atrasta garderobe un arī loža kur sēdēt. 2min pirms sākuma izdomāju ka ir vajadzīga programmiņa un ejot ārā no ložas priekšā stāv Voodjiks(abi pārsteigti). Sākums nodziest gaisma parādās Zina ...
Jāsaka pirmā satikšanās ar baletu man izrādījusies pozitīva. Skaistas baletdejotājas ;) baleta sižets pat man-iesācējam izrādās pietiekami saprotams.Operas nams lai arī no ārpuses izskatās liels, bet no iekšpuses tāds saspiests vien ir.Droši vien gribēsies vēlreiz atgriezties uz vēl kādu baletu...
Balets beidzās esmu uz ielas tikko pabijis Baletā sajūtas pozitīvas dodamies tālāk... Ieteikums citiem pirms došanās uz Baletu viennozīmīgi izguļaties jo citādi tumsā sēžot kaut ko svrīgu nogulēsiet :)

Ar cienju fon_Schmitz (c)

Lappuses: Pirmā Iepr. 1 2 3 4 5 6 7 8 9
Choir